J.Urtāns par pilskalnu
Avots: J. Urtāns. Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga: Rīgas Multimediju centra apgāds, 1995.
Mērogs 1:1000, griezumu augstums 1 m. Izzīmēts pēc 1992. gada uzmērījuma
Timšānu pilskalns, kas tautā saukts par Zamok vai Zamki, atrodas Daugavpils raj. Sventes pagastā Timšānu sādžā pie Ilūkstes-Vilkumiesta lielceļa. Pirmās ziņas par šo pieminekli 1935. gadā sniedza A. Košķens.
Apkārtnes plāns M 1: 200 000
Timšānu pilskalns
Timšānu Zamki atrodas minētā lielceļa labajā pusē tūlīt aiz Timšānu sādžas. Šajā vietā lielceļš šķeļ A-R virzienā orientētu, kokiem apaugušu smilšu kaupri. Uz ZRR no lielceļa galvenā kaupre (tai abās pusēs ir gareni tādā pašā virzienā orientēti pakalni) turpinās vairāk nekā 100 m arumā, bet pilskalns, kaupri nodalot, ierīkots tikai vienā tās daļā, kas atduras pret lielceļu. Kaupres A gals, kas par 1 -2 m bijis augstāks par pārējo kaupri (varbūt tās ir kāda vaļņa paliekas), pret ceļu ir norakts. Arī vēl tālāk – nenoraktajā galā ir liela bedre. Kalns pret Z ir 8 m augsts, bet pret D tā augstums ir tikai 3-4 m. Pilskalna R galu, ko no pārējās kaupres atdala lokveida grāvis, no abām pusēm apliec divas terases, kas varbūt sākotnēji pret pilskalna galu bijušas veidotas kā grāvji. Pirmā terase atrodas 2 – 3 m. bet otrā – 6-7 m zem plakuma līmeņa. Tādā veidā norobežots izlīdzināts nedaudz pret R slīps plakums, kura garums ir ap 70 m un platums ap 20 m. Kā nogāzēs, tā arī plakumā vērojama tikai smilts zeme. Pilskalns un tā nogāzes ļoti stipri sapostītas ar grantsbedri un I pasaules kara ierakumiem un bedrēm. Šķiet, ka, izbūvējot I pasaules kara nocietinājumus, daļēji to vajadzībām piemēroti senie pilskalna grāvji un terases, kas tādējādi zaudējuši daudz no sava sākotnējā veida. Pieminekļa datējums nav zināms.
Graudonis J. Arheoloģisko pieminekļu apzināšana Augšzemē / / Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1968. gada pētījumu rezultātiem. – R .: Zinātne. 1969. – 3 8 . lpp .
Added by
