Arāju pilskalns

Avots: J. Urtāns. Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga: Rīgas Multimediju centra apgāds, 1995.

Mērogs 1:1000, griezumu augstums 1 m. Izzīmēts pēc 1992. gada uzmērījuma

Arāju pilskalns, saukts par Zamok, atrodas Daugavpils raj. Sventes pagasta pašā R galā, 300 m uz DR no Arāju mājām un apmēram kilometru uz DR no Gorbunovkas. Arāju pilskalnu 1968. gadā atklāja J.Graudonis.

Pilskalns ierīkots zemes ragā, kuru no trijām pusēm – R. D un daļēji Z – aptek Šēderes upīte, kas reizē ir arī Sventes pagasta robeža. Apkārtne te kalnota un upīte, laužoties caur morēnas pauguriem, izveidojusi padziļu ieleju ar stāviem krastiem. A-R virzienā orientētais zemes rags, kurā ierīkots pilskalns, par 15-18 m paceļas virs upītes līmeņa. Kādreiz pilskalna plakums no A puses – zemes raga turpinājuma – bijis norobežots, šķiet, ar diviem vaļņiem, kas vēlākos laikos, domājams, noarti. Lielākais valnis šobrīd ir ap 2 m augsts izplūdis pacēlums, kas nodala pilskalna trīsstūrveidīgo plakumu. Otrs valnis, kura vieta tikai nojaušama, atradies 15 m uz A no pirmā vaļņa. Pilskalna izlīdzinātajam plakumam, kas ir ap 50 m garš un 20-30 m plats, ir 3 m kritums pret R. Zemes raga nogāzē D pusē ap 1-2 m zem plakuma līmeņa konstatējama 2-3 m plata un 25 m gara terase. Pretējā – Z pusē pirmā terase, kura ir ap 20 x 10 m liela, izveidota 5 m zem plakuma līmeņa, bet otrā terase, kuras izmēri – 10 x 4 m, veidota vēl 2-3 m zemāk par pirmo terasi.

Apkārtnes plāns M 1:200 000

Visā pilskalnā, īpaši tā nogāzēs un Z puses terasēs, vērojams intensīvs, biezs kultūrslānis. kurā uzietas bezripas gludo un švīkāto trauku lauskas, kā arī dzelzs sārņi. 1 968. gadā J . Graudonis pilskalna plakumā konstatēja 0,3 m biezu kultūrslāni, atklāja pavarda vietu un staba bedri, atrada graudberzi un trauku lauskas. Atradumi liecina, ka Arāju pilskalns datējams ar I g. t. p. m. ē. – m. ē. I g. t.

Arāju pilskalns

Pilskalns stipri postīts ne tikai kādreizējās aršanas (tagad plakums un vaļņi tiek izmantoti kā pļava, bet nogāzes apaugušas ar krūmiem) bet arī I pasaules kara būvju dēļ. Arāju pilskalna A galā ir kāda dzelzsbetona bunkura paliekas. Otrs līdzīgs bunkurs iebūvēts pilskalna D nogāzē, bet plakuma R un Z mala sapostīta ar ierakumu.

VI 156; A 12845.
Graudonjs J. Arheoloģisko pieminekļu apzināšana Augšzeme// Zinatniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1968. gada pētījumu rezultātiem . – R.: Zinātne. 1969. – 38. lpp. Latvijas PSR arheologija. – R.: Zinātne. 1974. – 324. lpp.