Lipaiķu pilskalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Lipaiķu pilskalna šķērsgriezums no ziemeļu-rietumiem uz dienvidu-austrumiem. Mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Domajāms, ka aprakstāmais pilskalns ir tas pats, kuru Bielensteins uzdevis savā “Die Grenzen” 209. lap. p. zem N° 37. Tur teikts, ka 1 versti austrum-austrum-dienvidos no Vilgāles muižas tagad gan Turlavas robežās esot pilskalns, kurš ja ne senā Turlowe, tad veca Wyllgele varētu būt. Pamatodamies uz šo norādījum u v. Lovis savā “Burgenlexikon” uzdod pilskalnu zem Turlavas, pie Rīves upes. Abas šās ziņas runā viena otrai pretī, jo šaī apvidū uzmeklētais pilskalns, kas atrodas Rīves upes labā krastā starp Lipaiķu baznīcu un Sudmaleju mājām, ir nevis austrumos, bet gan rietumos no Vilgales muižas un pie tam ne vienu, bet 3 kilometrus.

Lipaiķu pilskalna apkārtnes plāns. Mērogs 1 :50000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Apkārtnē tikai veci ļaudis atcerās, ka šo vietu sauc par Pilskalnu, jo pašā pilskalnā jau sengadus kamēr ierīkoti Lipaiķu kapi. Plakums pilskalnam iedobts ar uzbedumu un grāvi ziemeļu pusē, kur sākas līdzenums. Plakums 11 m. augstāks par apkārtējām pļavām un norobežots stāvām nogāzēm dienvidos un austrumos. 1 kilometru dienvidu-rietumos pilskalnam kādu vietu sauc par “Baznīckalnu”. Turpat tālāk vecām liepām apaudzis lauks tiek dēvēts “Elka vieta”.

Lipaiķu pilskalna modelis no ziemeļu puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Lipaiķu pilskalnam apkārtējās mājās Ķoņiņos, Ziemeļos, Kalējos, Pliķos u. c. dzīvo tā sauktie Kūru ķēniņi (kuršu ķoniņi), t. i. savā laikā ar lielām privilēģijām apbalvoti latvieši. Ķoniņu privilēģijas ir ļoti vecas un balstās uz tā saucamām lēnes grāmatām, kuras pavisam astoņas. Pirmā no tām dota 1320. g. Arī krievu valdīšanas laikā tiem piederēja muižniekiem līdzīgas tiesības.

Uz aprakstīto pilskalnu varētu zimēties 1230. gadā vēstures dokumentos piesauktā vieta Lippeten jeb Lippayten.