Nāzupu pilskalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 11. jūlijā 1926. g.

„Pilskalns” Kalnciema pag. Valkas apr. Lukužu un Nazupu māju zemē Beļavas-Alūksnes lielceļa malā 6 klm. ziem.-austrumos Beļavai. Tas ir savrūps grants kalns 20 m. augsts, lēzeni cilņotā apvidū. Ziemeļu gals tam platāks un augstāks, bet dienvidus — 7 m. zemāks, šaurāks un ar ieleju atdalīts. Kalnam pietiekoši krauji no dabas bijuši tikai ziemeļu un rietumu sāni, bet austrumos un dienvidos kalns lēzeni pāriet druvās un pēc tam pļavās. Cik daudz no kalna virspuses ieņēmis kādreizējais plakums, to nevar vairs noteikt pēc ārējām pazīmēm. Domājams, ka plakums bijis tikai kalna augstākā ziemeļgalā. Šim galam austrumu pusē redzams mākslīgs bedums terases veidā ap 40 m. garš, radīdams ap 3 m. augstu kraujumu. Ziemeļos un rietumos, ka jau minēts, kalns no dabas kraujš un bedumi tur lieki. Turpretī augstākās vietas dienvidu puse, visai lēzeni krītas 9m. Šeit vajadzēja būt tādam pat rakumam kā austrumos, bet tāda nav. Pielaižama varbūtība, ka te zemju darbi noarti, jo kalnam virsa, šķietas, kādreiz bijusi druva. Atlikušais dienvidgals ir dabīgs un nepārveidots, jo zemes ciļņos rēgojas lieli akmeņi, kas nevar būt uznesti.

Pilskalnam nav mītņu kārtas, jo zem sūnām un velēnas ir tīra grants. Šo granti jau sen grābj ceļu labošanai kalna rietumu sānā, kur no tam radušās lielas bedres. Kalna austrumu sānos, tūdaļ aiz terases, izraktas daudzas kartupeļu bedres.

Apkārtnes plāns M. 1:75.000

Pilskalns apaudzis veciem kokiem, kas pa daļai jau izcirsti. Viņu vietā aug jauns mežs. Pa vidām brikšņi un lūžņi.

Vietējie iedzīvotāji nemin nekādas teikas vai citas tradicijas, kas saistītos ar šo vietu. Tāpat neesot dzirdēts par kādiem senlietu atradumiem šai pilskalnā. Ja kalnam nebūtu uzglabājies nepārprotams rakums austrumu sānā, tad to naktos ieskaitīt „pilenes”, kā vietu kurai nav nekā cita kā vien pilskalna nosaukums.