Trekņu pilskalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 8. jūlijā 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Trekņu pilskalna šķērsgriezums no austrumiem uz rietumiem. Mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Aprakstāmais pilskalns līdz šim nekur vēl nav ticis reģistrēts vai minēts. Tas pa daļai izskaidrojas ar tā neuzkrītošo izskatu. Viņš atrodas 3 kilometri dienvid-austrumos Treknu muižai un 2 kilometri austrumos Gramzdas baznīcai.

Šai vietā Ruņupē ietek Spricele, neliela upīte, kas tikko 2 kilometri gara un tek no austrumiem. Viņa ievērojama ar to, ka tai līdzīgs vārds – Pretcele minēts Kurzemes dalīšanas grāmatā no 1253. g. Runas un Spriceles upju saderā – esošā pļavā no apkārtējiem laukiem iespiežas 50 m. plats zemes rags, kurš tikai 4 m. augstāks par pļavām 100 metru no gala šis zemes rags kādreiz ticis pārrakts ar grāvi, kura zemes uzpildītas uzbedumā. Tagad uzbedums ir 3 m. augsts lēzens uzkalns, kurš līdz ar pilskalna plakumu un grāvi tiek arts. Arāji žēlojas, ka uzbedums esot tik akmeņains, ka to grūti esot art un ecēt. Pilskalns atrodas Vecvagaru māju laukos un viņa plakuma aršana dodot bagātu ražu.

Trekņu pilskalna apkārtnes plāns. Mērogs 1 :50000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Šis pilskalns pieskaitāms lielākiem Kurzemes pilskalniem, bet arī nestiprākiem, jo viņa augstums ir neliels. Pilskalnam parastais tips un arī ieeja bijusi uzbeduma dienvidus galā, parastā vietā.

No tuvumā esošām vietām vēstures dokumentos minēta Trecne vai Tretne (1253).

Trekņu pilskalns no dienvidus puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Kādu citu vietu, sauktu pilskalns, rāda, dienvidos no Lielgramzdas kapsētas, tuvu ceļam, kas ved uz Skodu. Tā ir priedēm apaugusi smilšu kāpa lēzenām malām, bez kādām rakuma zīmēm un mitņu slāņa. Kāds jaunsaimnieks stāstīja, ka viņš jaunības dienās pilskalnā esošā caurumā iebāzis 25 asu garu kārti. Šī ir parastā teika par ikvienu vietu, sauktu par pilskalnu.

Pie Gramzdas esošais “pilskalns” nav pilskalns šā vārda īstajā nozīmē.