Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums — 1 rn. Uzmērots 30. jūnija 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Kalves pilskalna šķērsgriezums no ziemeļiem uz dienvidiem. Mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
V. Lovis savā Burgenleksikonā, Aizputes apriņķa pilskalnu sarakstā zem Nr. 18. atzīmējis “Unter Kalven?”, ar to teikts, ka it kā Kalves muižas tuvumā varētu atrasties pilskalns. Pēc ilgākas klaušināšanas un meklēšanas Kalves muižas apkārtnē, Pavāriņu mājas iedzīvotāji teica, ka par pilskalnu dēvējot puskilometru mājai austrumos esošas kartupeļu bedres. Šī vieta atrodas Kalves muižai ziem.-austrumos, tai vietā, kur muižas lauki izbeidzas ar stāvu kraujumu. Kraujuma malā uzmests 50 m. garš un 20 m. plats uzkalniņš ar uzbedumu austrumpusē. Uzkalns iegareni apaļš, apaudzis liepām un lazdām. Pilskalna plakumam tikai dažās vietās uzglabājies neaizkārts mītņu slānis, kamēr citur tas izjaukts kartupeļu bedrēm. Proves rakums pilskalna rietumpusē atklāja akmeņa bruģi pusmetra dziļumā, kurš palika neizjaukts atkal aizmestā bedrē.
Kalves pilskalna apkartnes plāns. Mērogs 1 : 50000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pilskalna ziemeļpuses nogāze 32 metri augsta. No šās puses pilskalns grūti pieietams. Turpretī dienvidos un austrumos mākslīgi darinātā nogāze tikai 4 metri pār apkārtējo tīrumu.
Kalves pilskalns no dienvidus puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Teikas pauž, ka šai pilskalnā senos laikos pils apgrimusi. Simts gadus atpakaļ esot vēl bijis skurstenis virs zemes redzams.
Nav šaubu, ka uz atrasto pilskalnu attiecas senrakstos minētā “Calvien” un “Kalwen”, kurai jāatrodas Bandavas novadā.
9 kilometri dienv.-rietumu virzienā no Kalves muižas atrodas Pilenieku mājas. Šo māju dārzā ir atliekas no kādas mūra ēkas. Tāpat esot manāmi veci grāvji. Tautas tradīcijas tura šo vietu par kādu pilsvietu.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
Added by
