Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 27. maijā 1923. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Strazdes pilskalna šķērsgriezums no ziemeļu-austrumiem uz dienvidus-rietumiem Mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
2 1/2 kilometri uz rietumiem no Strazdes baznīcas labā pusē ceļam, kas ved uz Jauno muižu, atrodas vieta, dēvēta “Pilskalns”. To sauc arī par Dzegužu kalnu, jo atrodas minēto māju robežās. Dzegužu mājas atrodas puskilometru dienvidos pilskalnam. Apvidus, kurā šis pilskalns atrodas, ir no dabas nelīdzens un mežains. Pilskalns ir neliels uzkalns Dzegužu laukmalā, 53 sažeņi virs jūras līmeņa Vieta ir samērā augsta, ar plašu skatu uz apkārtni. Tagad pilskalns apaudzis sīku mežu un lazdu krūmiem. Dienvidus pusē tam vecs ozols. Plakums ieslīps 50 x 35 mtr. caurmērā. Ziem.-austr. pusē pilskalnam uzglabājies labi samanāms uzbedums un grāvis. 1868. g. šo kalnu apraksta Dr. Bielensteins un pastāsta, ka tai laikā pilskalna plakums ticis arts. Tomēr neskatoties uz aršanas sekām, kalnā vēl redzams kulturas slānis, kurā atrod ogles un māla trauku atliekas.
Strazdes pilskalna apkārtnes plāns mērogā 1:42.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Tautas tradīcijas apgalvo, ka kalnā senāk esot caurums bijis, kura dibenu ne ar kādu kārti nav varējuši aizsniegt. Šis caurums, tāpat kā citos pilskalnos, nebij atrodams.
Strazdes pilskalns no dienvidus puses. Labajā stūri redzams „Baznīckalns“. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pilskalnam dienvidos, 100 soļu atstatu, atrodas neliels apaļš uzkalniņš saukts par “Baznīckalnu”. Tas soļus 40 garš, 20 plats bez kādām redzamām beduma pazīmēm. Sī vieta varētu būt noderējusi kulta vajadzībām.
Ciems Strassze, dorp minēts senrakstā no 1324. g. Vai šim nosaukumam kas kopējs ar aprakstīto pilskalnu, nav zināms.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
You might also like
